Dāvināšanas tradīcijas

Agrīnajās civilizācijās cilvēki dāvināja dāvanas, lai izrādītu mīlestību, cieņu, kā arī vēlēšanos veidot vai uzturēt savstarpēju saikni. Dāvināšana no laika gala ir bijis abpusējs process, kuru veido dāvanas dāvināšana un dāvanas saņemšana. Mūsdienās cilvēki dāvina dāvanas visdažādākajos notikumos – reliģiskos svētkos, dzimšanas dienās, atvadoties, novēlot veiksmi, izrādot mīlestību u.c. Dāvināšana ir jēgpilns un nozīmīgs paradums visās kultūrās un lielākajā daļā reliģiju.

Jāpiebilst, ka mūsdienās dāvināšana noapšaubāmi ir kļuvusi arī par nozīmīgu kultūras un ekonomikas sistēmas sastāvdaļu. Pateicoties dāvināšanas tradīcijai, mūsdienās izveidojušās pat jaunas uzņēmējdarbības formas un var runāt par dāvanu industriju. Dāvanu nozīme nezaudē savu aktualitāti, it īpaši, ja ņem vērā, ka modernās patērētāju kultūras izvēlētās dāvanas visbiežāk ir šīs pašas kultūras saražotās patēriņa preces.

Šajā rakstā uzzināsi vairāk par dāvināšanas tradīcijām mūsdienās. Lai interesanti lasīt!

Dāvanas un dāvināšana – nozīmīga mūsdienu dzīves sastāvdaļa

Dāvanu un dāvināšanas tradīcija ir gan procedūra, ar kuras palīdzību bieži tiek veidots un uzturēts cilvēka sabiedrisko saišu tīkls, gan viena no savdabīgākajām jebkuru attiecību mērauklām. Visai ievērojama daļa uzmanības un līdz ar to arī līdzekļu mūsdienu indivīda dzīvē tiek veltīti tieši dāvanām.

Patēriņa sabiedrības ieradumi, iespējams, ir mainījuši izpratni par dāvanām un dāvināšanu. Varbūt pat daļēji transformējuši šīs tradīcijas būtību. Nevar noliegt, ka visai dāvanu tirdzniecības vērtība ir lielāka nekā jebkuras kuģu būvniecības un jūras transporta industrijas vērtība, un tuvojas kopējam tirdzniecības ienākumam no ogļu raktuvēm. Raugoties no šāda skatpunkta, dāvanas ir piecreiz svarīgākas ekonomikā nekā visas naglas, bultas un skrūves; 45 reizes svarīgākas nekā cements; 86 reizes svarīgākas nekā līme. Šķietami neliels procents patiesībā slēpj tiešām ievērojamus lielumus.

Saskaņā ar franču sociologa Marsela Mosa dāvanu un dāvināšanas teoriju, katrs cilvēks sevī izjūt pienākumu dāvināt, pieņemt dāvanu un sniegt dāvanu pretī. Šie trīs pienākumi ir pamats reciprocitātei, kas savukārt veido pamatu sabiedrības solidaritātes un sabiedrisko saišu radīšanā un uzturēšanā. Pāri visam tiek apjausta garīgo saišu veidošanās starp lietām, kas kaut kādā veidā attiecas uz dvēseli, un indivīdiem vai grupām, kas kaut kādā mērā viens otru uztver kā lietu.

Dāvināšanas tradīcija sniedz cilvēkiem iespēju sevi apliecināt un pat nodefinēt gan attiecīgās dāvanas saņēmēja, gan ar viņu saistīto cilvēku uztverē. Savā ziņā gods un prestižs, kuru var iegūt vai nostiprināt arī dāvinot, ir aizvietotājs maģijai – vismaz tā uzskata franču vēsturnieks Pols Huvelins.

Dāvanas un dāvināšanu modernajās un postmodernajās sabiedrībās nav iespējams skatīt ārpus naudas un tās radītās sistēmas konteksta.

Vācu sociologs Georgs Zimmels min divas, savstarpēji saistītas naudas funkcijas:

1. nauda nosaka un norāda distanci līdz objektiem;
2. nauda ir arī tā, kas kalpo kā līdzeklis šīs distances pārvarēšanai.

21. gadsimtā dāvināšanas tradīcija ir tā, kura vismaz nelielā mērā vēl joprojām turpina uzturēt personiskās saites starp cilvēkiem. Arī tad, ja noteiktās grupās šīs saites jau vairs nepastāv, caur dāvināšanu vienalga tiek uzturēts mīts par pretējo. Dāvanu un dāvināšanas ciešā saikne ar naudu mūsdienu kontekstā norāda to, ka dāvināšana kā tradīcija iet līdzi laikam un mainās līdz ar sabiedrību. Arī dāvanu veidi mainās – dāvanas, tāpat kā daudzas lietas mūsdienās, kļūst digitālas. Šobrīd ir iespējams iegādāties elektroniskas dāvanu kartes, kas norāda uz dāvanu industrijas tālāku attīstību.

Dāvanu un dāvināšanas attiecības ar kultūru un ekonomiku mūsdienās

Nauda kā vērtības izteiksmes līdzeklis ir būtiski izmainījusi gan cilvēku savstarpējās attiecības un solidaritāti, gan arī dāvināšanas un dāvanu raksturu. Dāvināšanas un pieņemšanas aktivitātes ieņem ne tikai lielāku kvantitatīvu un kvalitatīvu nozīmību, bet tās arī pārdzīvo kontekstualizācijas un atribūcijas normas, kas ir cieši saistītas ar jautājumu par modernās sabiedrības morālajiem pamatiem.

Mūsdienās dāvināšanas un dāvanu attiecības ar ekonomiku ir vistiešākajā veidā saistāmas ar patērētāju sabiedrības paradumiem un dzīvesveidu. Cilvēks interesi par sevis izpausmi dāvanā meklē ne tik daudz tās saturā, bet citās dāvanas pasniegšanas izpausmēs.

Mūsdienās antropologu pārspriedumi par dāvanām galvenokārt balstās uz mēģinājumiem atdalīt uz dāvanām balstītu ekonomiku no uz precēm balstītas ekonomikas. Salīdzinot dažādus datus, eiropiešiem, tāpat kā amerikāņiem dāvināšana šķiet augsti personalizēta darījumu forma. Katru reizi, pasniedzot dāvanu, cena tiek rūpīgi noplēsta, lai pienācīgi nodrošinātos pret pasniegtās lietas interpretāciju ekonomiskās vērtības aspektā – pārāk lēti vai pārāk dārgi, nepatīkami daudz vai mulsinoši maz. Tādējādi tiek panākts dāvanas individualizācijas process, kā laikā patēriņa prece kļūst par dāvanu.

Dāvanu un dāvināšanas nozīmes un motivācijas mūsdienu solidaritātē

Abpusējā dāvinātāja un saņēmēja identitātes atzīšana ir galvenais priekšnosacījums dāvanu apmaiņai – pieķeršanās, vienlīdzības un varas izpausmes ir pārliecinošas dāvināšanas pamata motivāciju dimensijas. Izplatīta dāvināšanas motivācija ir draudzība, mīlestība, cieņa, uzticība, arī solidaritāte. Šādu motivāciju vadītu dāvanu galvenais mērķis ir nodot pozitīvas jūtas. Tāpat aktuāls ir arī morālais kritērijs – cilvēks kaut ko dāvina, jo zina, ka otram tas ir vajadzīgs. Dāvanas var paust cilvēka vēlēšanos piedot, izlabot pagātnes kļūdas, nomierināt sirdsapziņu, glaimot, pievērst uzmanību vai uzturēt savu klātbūtni kāda dzīvē.

Ļoti izplatīts dāvināšanas motīvs mūsdienās ir saistīts ar nedrošību – piemēram, attiecību statusā. Sniedzot dāvanu, indivīds var cerēt, ka tiks mazināta nedrošība. Pēc sociologa Teodora Kaplova domām, lielākā daļa dāvanu tiek sniegtas, lai stiprinātu attiecības, kuras tiek uzskatītas par svarīgām, bet vēl nav pilnībā nostabilizētas. Mūsdienās līdzīgs motīvs dāvināšanai ir arī bažas. Var dāvināt arī tādēļ, ka pastāv bailes zaudēt dārgas attiecības, vai arī mēģinot nosargāt attiecības pret potenciālām briesmām. Iespējams arī apdāvināt potenciālu vai īstu ienaidnieku, norādot, ka mums ir labi nodomi un nevēlam ļaunu. Arī labdarība un pateicība šajā kontekstā ir īpaši iemīļotas tēmas.

Pastāv arī kas tāds kā sabiedrības klasiskās kopības vērtības – zināšanu kultūras uzkrājums, atzinība, mīlestība, draudzība, uzticība, solidaritāte, empātija un līdzjūtība, labvēlība un vēlēšanās sniegt upurus – īsāk sakot, tās ir kognitīvās, normatīvās un emocionālās kapacitātes, kas nemazina arī mūsdienu indivīda interesi par citiem ārpus tīri stratēģiskas interakcijas. Arī pašam indivīdam attiecībā pret sevi nākas atbildēt uz jautājumiem, kādēļ viņš vai viņa neproduktīvi tērē līdzekļus, kas varētu kalpot paša labklājībai.

Dāvanu un dāvināšanas radītās blakus preces

Dāvināšana jau ir kļuvusi par procesu, kuram ir savs estētiskais kodekss un semiotiskais konteksts. Gluži kā jebkuram cilvēkam nepieciešams apģērbs, tā arī dāvana nav iedomājama bez pienācīga iesaiņojuma. Mūsdienās veiksmīgi darbojas ne tikai īpaši dāvanu jeb dāvināšanas preču biznesi, bet arī dāvanu iesaiņošanas uzņēmumi. Nu jau par klasiku ir kļuvusi arī apsveikumu kartīšu pievienošana, kas ir ne mazāk populārs bizness kā pašas dāvanas. Tie ir ziedi, kūkas, alkohols – atkarība no sezonas, gadalaika un notikuma, kurā vēlamies pasniegt dāvanu.

Iespējams, šī lielā dažādība manāma ne tikai dāvanu papildinājumos, bet arī pašā pieejamo dāvanu sortimentā. Tikpat iespējams ir arī tas, ka dāvanas ir vēl viens mākslas veids, kurš varbūt ir netiešs, bet dod indivīdam iespēju paust mūsu gadsimtam tik būtisko savu „es’’. Dāvanas un dāvināšana mūsdienās ir kļuvušas par ļoti būtisku kultūras un ekonomikas sastāvdaļu ne tikai lielajā dāvanu buma laikā – Ziemassvētkos, bet arī cilvēku ikdienas dzīvēs. 

Dāvināšana un dāvanu pieņemšana ir viena no senajām tradīcijām, kas laika gaitā ir saglabājusies, un tagad, moderno tehnoloģiju laikmetā, tā ir sasniegusi savu kulmināciju. Laika gaitā dāvanas ir kļuvušas par industriju, kas saražo miljardiem dolāru katru gadu, balstoties uz cilvēku dabisko vēlēšanos dāvināt un pieņemt.

Dāvināšanas tradīcijas ēnas puse ir tās pārāk ciešā saikne ar ekonomiku, taču doma par dāvanām vēl joprojām cilvēku prātos visbiežāk saistās ar pozitīvām emocijām. Arī tad, ja to iegāde mēdz sagādāt rūpes. Lai atvieglotu dāvanu iegādi, regulāra strādājam pie jaunu rakstu veidošanas un padomu sniegšanas. Ko noderīgu noteikti atradīsi rakstos Dāvana vīrietim, Pašdarinātas dāvanas Ziemassvētkos un Joku dāvanas, ja vēlies jubilāru nedaudz arī izjokot.

Vēl daudz labas idejas var atrast blogā Ideja dāvanai. Lai izdodas uzturēt dāvināšanas tradīcijas un iepriecināt savus mīļos!

Avoti:

1. History Of Gift Giving.  Coopy Rite Marketplace. Pieejams:http://www.marketplace.coopyrite.com/product_info.php?cPath=23&products_id=107

2. Mauss, M. The Gift: The Form and Reason for Exchange in Archaic Societies. London: Routeledge, 1990, 13. lpp.

3. Berking, H. Sociology of Gift.London: SAGE Publications Ltd,  1999,  9. lpp.

4. Caplow, T. Christmas Gifts and Kin Networks. American Sociological Review 47: 383-392, 1982.

5. Aleksandraviča, D. Dāvanas un dāvināšana kā kultūras un ekonomikas sastāvdaļa mūsdienās. 11 lpp.