Ziemassvētki ir laiks, kad tiek novērtēta kopā būšana ar mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem. Pateicība par šo klāt būšanu un ikdienas atbalstu Ziemassvētkos tiek izrādīta ar dāvanām un apsveikumiem. Tā ir būtiska un neatņemama svētku daļa daudzās ģimenēs.
Viena no Ziemassvētku svarīgakajām tradīcijām ir Ziemassvētku dzejoļi. Tos ierasts skaitīt pie Ziemassvētku eglītes, rakstīt apsveikuma kartiņās un pārsūtīt draugiem caur īsziņām. Katru gadu, šķiet, laiks iemācīties jaunu dzejoli un pārsteigt ģimeni un draugus ar kādu oriģinālu un vēl nedzirdētu apsveikumu. Taču svētku steigā pietrūkst laika vai spēka un attopies ar aizvien aktuālo, veco labo pīrāgu nabagu ar apdegušiem galiem.
Populārākās dāvanu idejas, ar ko iepriecināt savus tuviniekus, atradīsi sadaļā Ziemassvētku dāvanas. Taču šajā rakstā esam izveidojuši TOP populārākos Ziemassvētku apsveikumu pantiņus, ko Tu, visticamāk, jau zini no galvas.
Spied uz saites, lai aplūkotu konkrēto Ziemassvētku dzejolīti.
FromMe dāvanu kartes var personalizēt ar apsveikuma pantiņu, kas dāvanu kartei piešķirs papildus sirsnīgumu.
Reiz mežā dzima eglīte un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij' ziemā, vasarā.
Dzied dziesmu viņai putenis un miegā ieaijā,
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā.
Zem eglītes mazs zaķītis, kaut bailīgs, draiskuļo,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo.
Klau, sniegs kā dzied zem ragavām pa meža biezokņiem,
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem.
Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā vectētiņš,
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš.
Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te,
Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte.
/L.Bekmanis, atdzejojis Mindenbergs/
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten's skan.
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir it kā, kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība.
Tas augstākais, ko mums var dot
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten's skan
Mirdz šur, tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.
/Jānis Poruks/
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
/Dzidra Rinkule—Zemzare/
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā
Tāpat kā vasr's karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca –
Pastāvība un cerība
Dod spēku skumjā nestundā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Tu grezno pilis, būdiņas,
Nes visur mieru, līksmību.
Ak eglīte, ak eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
/18.gs. vācu tautasdziesma/
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nak rūķīts ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns.
Bet, kur tas bij bijis, gaiši iedegās guns.
/Vilis Plūdonis/
Uz visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs.
Un skaņas mīkstas, it kā sniegu apvēlušās veļas.
Nu sila rūķīšiem būs gan ko pikoties,
rau, rau, kur tie aiz paegļiem jau ceļas!
Olektgari vīriņi, sprīdi gari uzači,
baltu tāšu micītes, brūnu sūnu biksītes,
divi pulkos stājas, ņirb pa gaisu kājas,
sniega vāli veļas, skanšu kalni ceļas.
Šņāc bumbas tvirtas, plīvo matu cirtas.
Klaigas un brēka, ņemas, cik spēka.
Kā vaigā zied tvīksme!
Kāds prieks, kāda līksme!
Hallo! Heidā! Bravo! Urrā!
Te rupja balss no meža malas sauc: „Tas tak par daudz!
Vai tā jūs manim kāršat spilviņas un tinat tāstiņas
un gaiņājat no mājām žagatas?”
Tik blēņas jums un niekošanās rūp.
Tūlīt uz Lāčupurvu lasīt lāčusūnas!
To dzirdot pikotāji skrien, un klūp, kur kurais
patapdams.
Cits paegļu pudurā, cits koka dobumā, cits rudzrugāju
rudens aparā.
Un lielās zaļās acis bolīdams, un teterkāpostus tiem
visiem solīdams,
Lien Mežavecis atkal meža biezumā,
un atkal tukšs un kluss ir klajumā.
Tik, iztraucēts no trača negantā,
Pār lauku laukiem zaķis aizļinkā...
/Vilis Plūdonis/
Zaķēns mežā ezi sauc,
Kur gan palicis mans draugs.
Sniegi snieg un puteņo,
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.
/Dzidra Rinkule-Zemzare/
Mīļo salavecīti
Iedod vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā.
Salavecim gara bārda
Vairāk neteikšu ne vārda,
Un par šito pantiņu
Dod man, lūdzu, mantiņu.
/.../
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/.../
Pēc lasītāju ieteikumiem esam nolēmuši turpināt Ziemassvētku populārako pantiņu iedalījumu, pievienojot vēl citus zināmus pantiņus.
Sala tētim darba daudz,
Meža zvērus talkā sauc -
Drīz vien Jaunais gads būs klāt,
Jāsāk balvas darināt.
Lācis cērt un zarus šķin,
Žubes šuj un dzijas trin,
Zaķis krāso, dzenis kaļ,
Vāverīte riekstus maļ.
Veikli darbs uz priekšu rit,
Jautri dzeņa āmurs sit.
Sala tētim priecīgs prāts -
Jaunais gads lai sveicināts!
Visi lāči miegā, visi eži sniegā,
Visas peles alās, klusums malu malās.
Zivis guļ zem ledus, bites- tur, kur medus,
Brūnaliņas kūtīs, leduspuķes- rūtīs.
Tikai savā kaktā - gailis augstu laktā,
Dzied viņš balsī skaļā; logi, durvis vaļā.
Lausks iet gar paksi - gailis tiešām traks ir!
Pamodinās ļaudis, kumeliņus raudus.
Tad ar basām kājām prom uz Rūķu mājām
Iet viņš soli vingru prom pa ledu stingru.
Un nobeigumam esam atlasījuši dažus mazos pantiņus, ko ātri iemācīties un noskaitīt pie eglītes.
Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.
Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus!
Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.
Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.
Tāli, tāli čigānos
Ziemassvētku vakarā,
Lai liniņi gari auga
Mālotā kalniņā.
Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.
Cūkas kājas skuldurītis
Budēlim kulītē,
Lai varētu smagi lekt,
Istabiņu dimdināt.
Kādu dziesmu dziedāsim
Ziemassvētku vakarā?
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali apdeguši.
Vai lielie Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi:
Pieci pāri jau noplēsu,
Vēl kurpītes iznesāju.
Eit' projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti.
Ja meklē kādu oriģinālāku un nedzirdētāku pantiņu, tad ieskaties FromMe rakstā Apsveikuma pantiņi.
Esam apkopojuši arī populārākās Ziemassvētku dziesmas rakstā TOP 10 Ziemassvētku dziesmas.
FromMe komanda vēl mierīgu Ziemassvētku laiku un lai izdodās atrast labākos apsveikumus tuviniekiem!